Ik dienu vairāk kā 100 000 miljonu cilvēku saskaras ar grūti ārstējamu un vizuāli nepievilcīgu ādas iekaisuma slimību - psoriāzi. Šī zvīņēde jeb psoriāze maina ādas šūnu dzīves ciklu, būtiski to paātrinot: tas nozīmē, ka ādas šūnas atjaunojas krietni biežāk kā veselam cilvēkam un tāpēc uz ādas veidojas gaišas ādas plēksnes un sabiezināti plankumi, kas niez, ir sausi, sarkani un dažkārt arī sāpīgi.
Viena no slimības bīstamākajām formām var izraisīt pat letālu iznākumu. Turpinājumā vairāk pastāstīšu par zvīņēdi un ko iesākt gadījumā, ja tiek konstatēti kādi no šīs slimības simptomiem. Arī pati ar to esmu saskārusies un cīnos ikdienā, tāpēc esmu vairāk par to uzzinājusi un savā pieredzē un zināšanās varu dalīties ar citiem, lai palīdzētu arī citiem mazināt zvīņēdes radītos ādas bojājumus.
Hroniska saslimšana, ar kuru jācīnās gadiem
Zvīņēdi apgrūtinoši diagnosticēt, jo tā ir ģenētiska slimībām ar dažādām izpausmēm, tāpēc jāapmeklē kompetents ādas ārsts – dermatologs. Dažkārt slimība izpaužas kā atsevišķi plankumi uz ķermeņa ar blaugznām līdzīgu virsmu, tomēr lielākoties tā izplešas uz visai lieliem ādas laukumiem. Saslimt ar psoriāzi nozīmē cīņu ilgtermiņā un jo ātrāk tiek diagnosticēta slimība, jo vienkāršāka var būt tās kontrolēšana.
Slimības iemesli ir ģenētiski
Slimības ārstēšana ir sarežģīta, jo dermatoloģijas nozarē joprojām nav skaidrs, kas ir cēloņi. Slimību progresē ādas, rīkles infekcijas, dažādas traumas, piemēram, brūces, plēsumi, kukaiņu kodumi, saules apdegumi un mūsdienās aktuālais stress. Tāpat ļoti ietekmē kopējais veselības stāvoklis un dzīvesveids.
Ne mazāk būtiski riska faktori ir auksts laiks, smēķēšana, alkohola pārmērīgs patēriņš, auksts laiks. Zvīņēde iedzimst, tāpēc svarīgs faktors ir radu un ģimenes locekļu slimības vēsture. Atrodoties riska grupā, pārbaudīties noteikti ir ieteicams.
Ņemot vērā iepriekš minēto, vitāli svarīgi ir rūpēties par kopējo imunitāti, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, veicot sportiskas aktivitātes un ikdienā patērējot pietiekošu ūdens daudzumu. Diemžēl zvīņēde novājina kopējo imunitāti, līdz ar to viegli var saslimt arī ar citām slimībām, piemēram, acu slimībām, iegūt palielinātu asinsspiedienu, cukura diabētu vai citas autoimūnas slimības.
Dermatologiem jācīnās arī ar pacientu emocionālo faktoru, jo psoriāze var veicināt zemu pašapziņu, sociālo izolāciju un izraisīt pat depresiju. Arī es esmu ar to saskārusies. Ja neapmierina vizuālais izskats vai uz ādas redzami defekti, tas izraisa sirdssāpes – jo gribas gludu un tīru ādu. Taču ar dermatologa nozīmētas ārstēšanās terapijas palīdzību ir iespējams būtiski uzlabot stāvokli – gan vizuāli, gan līdz ar to arī emocionāli.
Mazāko simptomu gadījumā jāvēršas pie ārsta!
Arī veselam cilvēkam profilaktiski reizi gadā vēlams apmeklēt dermatologu un tas var kļūt par galveno nosacījumu, lai laicīgi diagnosticētu psoriāzi - jo ātrāk slimība tiek konstatēta, jo veiksmīgāka būs ārstēšana. Diagnostikas laikā tiek pārbaudīti nagi, āda un skalps. Tāpat arī tiek veikta sīkāka analīze - izmantojot mikroskopu. Tas ļauj pārliecināties par zvīņēdes veidu un izslēgt citu slimību eksistenci.